Pretēji vasarnieku cerībām, bet zemūdens iemītniekiem par laimi, tradicionāli karstākais un sausākais vasaras mēnesis jūlijs šogad vēss un lietains iegadījies. Aukstākais šajā gadsimtā līdz šim – gluži kā komprese uz maijā un jūnijā piedzīvotajiem karstuma periodiem, kas zivju dzīves pazinējiem lika panervozēt – atkārtojoties līdzīgam sausumam kā 2018. gadā, daudzām ekosistēmām un sugām būtu pavisam grūti laiki zemo ūdens līmeņu un skābekļa trūkuma pēc, bet par izklaidēm ar trofejlīdaku tvarstīšanu būtu jāaizmirst līdz zivju atlaišanai piemērotākiem apstākļiem. Siltumnīcas efekts ir viens no globālo pārmaiņu simptomiem, kur atmosfērā nonākušās oglekļa gāzes darbojas kā siltumnīcas „plēve”, bet saule sutina visu, kas zem tās. Pārmaiņas ir sistēmiskas – pastiprināti, samazinoties ar ledu un sniegu klātajām platībām, silst Arktika un Antarktika – jo mazāk saules enerģijas atstaro sniega baltums, jo vairāk to absorbē tumša zeme un ūdens. Tropisko un polāro ūdens temperatūru atšķirības pakāpeniska sarukšana palēnina Golfa straumi, musoni pārstāj būt lietaini, atmosfērisko gaisa masu kustība kļūst neprognozējamāka utt. Latvijā ierastā izpratne par gadalaikiem arī krietni mainījusies, piemēram – pirmais ledus – šodien tas nozīmē jebkuras ūdenstilpes ledu, kurš notur makšķernieku un, uz kura uzkāpts, lai pirmo reizi sezonā pacopētu; senāk tas nozīmēja vieglāk pārvaramu ceļu pie zivīm, jo caurmērā Vidzemes ezeros ledus savulaik noturējās 4 – 5 mēnešus un nereti bija vairāk nekā metru biezs… Jautājumu joprojām mazāk nekā atbilžu – kā lai izskaidro to, ka neraugoties uz samērā lietaino jūliju, ūdeņi vairākos Vidzemes ezeros atrodas visu laiku zemākajā punktā? Versiju pietiek un bieži vien nākotnes scenāriju apspriedes notiek arī copmaņu laivās, visbiežāk tādu copmaņu laivās, kurus „atlaid mammu!” aprindās pazīst kā Goda Makšķerniekus, proti, tādiem, kuri seko virknei ētisko un estētisko principu un makšķerēšanu praktizē pēc dabai draudzīgiem principiem. Un kā zināms „karmai” ir vērīga acs – kas prot atlaist, tam tiek arī dots – to pierāda arī konkursa „atlaid mammu!” jūlija rezultāti.

Kā jau bija paredzams – arī jūlijs pagāja Ingus vārda un Alūksnes dižmammu zīmē. Šoreiz viņa pieteikumos 14 dižlīdakas, no kurām 10, ir metra garumā vai garākas, pārējās zivis – 99, 99, 95 un 92 cm zivis – tikai nedaudz atpaliek no šīs robežas. Ļoti liela līdaka trāpījusies Gintam Klēģeram – 125 cm un apmēram 14 kg svars, taču izpaliek atlaišanas video.., tāpēc, pirms nosaukt mēneša uzvarētāju (ar laureātu sazināsimies individuāli), žūrijai vēl nepieciešams konsultēties. Lēmums nav viegls, kaut gan „atlaid mammu!” autors un Pike in LV trofejlīdaku spiningošanas gids Normunds ir vienojušies, ka viņa vai viņa klientu ķertās zobaines drīkst pievienot „atlaid mammu!” konkursam, lai veidotos maksimāli plaša plēsēju datu bāze; nianses līdz galam nav atrunātas, bet tās kļūst ļoti svarīgas, ja strīdus ābols ir, iespējams, sezonas lielākā vai pilnīgi noteikti pirmā trijnieka kalibra zivs… No Alūksnes jūlijā sagaidīti 15 pieteikumi, no mazās, tālīnās Opsas – 5 pieteikumi, no kuriem divus – ar 95 un 89 cm zaļsvārcēm, iesūtījuši jaunie spiningotāji Rūdis un Kārlis Liepiņi. No LVM Kaņiera un slavenās Babītes jūlijā vienāds pieteikumu skaits – 3; bet, ja sarēķina garumu summu – (Kaņieris – 96, 103, 74; Babīte – 38, 73, 78) Lapmežciema skaistulis „ieliek” Lielupes caurplūstošajam. Turklāt pieredzējušā spiningotāja Edgara Kukuša piemānītā „šķila” šosezon jau trešā LVM Kaņiera ezera mamma virs viena metra garuma – kas zina, kādus pārsteigumus nesīs rudens iznāciens?

Pavisam 26 pieteikumos no 12 dažādiem spiningotājiem gada 7. mēnesī saņemtas 10 metrinieces, 6 deviņdesmitās, 3 astoņdesmitās un četras septiņdesmitās līdakas un vēl 38 cm asaris no Modra Skultes, viesojoties Babītes ezerā jeb, sarunvalodā izsakoties – „Babē”. Visas šīs zivis ir noķertas un atlaistas saskaņā ar saudzīgas makšķerēšanas principiem. Visu garumu summa jūlijā 24, 92 metri, bet trofejlīdakas vidējais garums pieaudzis no apmēram 64,5 cm „atlaid mammu!” 1. sezonā līdz 98,2 cm 4. sezonas jūlijā!

Konkurss „atlaid mammu!” ilgs līdz 30. novembrim, tajā var piedalīties ikkatrs makšķernieks projekta sadarbības ezeros. Visi noteikumi – Nolikumā. Aicinām konkursantus parūpēties par fotoattēlu un video tehnisko un estētisko pietiekamību publiskai izrādei; SAVLAICVĪGI (3 dienās pēc makškerēšanas reizes) iesūtīt pieteikumus! Pirms guldīt trofeju zivjusilē – ielejiet tajā pāris saujas ūdens!

Šogad mūs atbalsta labākie mānekļu, inventāra, copes un medību apģērbu, elektronikas tirgotāji – FishBonEholotesSIA Ieroči un Golteenn – iepērkoties šajos veikalos, tu atbalsti ilgtspējīgu copi!

Sekojiet mums FaceBook un meklējiet vairāk informācijas un izglītojieties – www.mammadaba.lv un www.atlaidmammu.lv