21. un 22. jūlijā Alūksnes ezerā norisinājās Zivju fonda, ALJA, LVM un LLKC atbalstītais, „Uzzini un izglītojies kopā ar „atlaid mammu!””, 3. pasākums, kuru viesmīlīgi un moderni uzņēma jaunizveidotā Pilssalas promenāde un ALJA konferenču zāle. Alūksnes pasākuma „Uzzini un izglītojies” scenārijs līdzīgs kā iepriekšējiem pasākumiem Burtniekā un Lielaucē – dalībnieku tikšanās ar pieredzējušiem spiningotājiem, tad sešu stundu cope ar „atlaid mammu!” zivjusilēm, noslēgumā – populārzinātniskas lekcijas.

Jaunās laipas un Tempļakalna ainava

Moderns ir ne vien alūksniešu skats arhitektūrā, bet arī zivju resursu apsaimniekošanā

Labiekārtota vide – sabiedriskiem pasākumiem

“Tropiskā” migla svētdienas rītā

Sestdienas dienvidū Pilssalas promenādē netrūkst lepnu alūksniešu un gandarītu viesu – lieli un mazi izbauda saules un ūdens pelžu priekus, vizinās ar kuģīti, sporto vai vienkārši pastaigājoties, jūtas labi. Ezera piekraste lepojas ar vairākām jaunām laivu piestātnēm, kuras jau uzņēmušas ātrumlaivu un spiningotāju laivu sacensības, tagad kārta „Uzzini un izglītojies” saudzīgas copes instrukcijām. Kā noķert un saudzīgi atlaist plēsēju Alūksnē – pirmais instruēja MOSP biedrs, spiningotājs Mārtiņš Balodis. Svarīgākā atziņa, kas jāņem vērā, pirms nonicināt kādu mānekli vai paša prasmes – plēsīgās zivis ķeras ne vienmēr, pat Alūksnē. Savukārt, kad parādās aktivitāte, Mārtiņš iesaka nekautrēties no mānekļa izmēra kā voblerim, tā gumijzivij; ielūkojoties instruktora mānekļu kastē, dažs secināja, ka tāda izmēra mānekļu kolekcijā nemaz nav. Lieliem mānekļiem – stipri rīki un nesamocīta agresīvo Alūksnieša līdaku „pieparkošana”. Rūpējoties par atlaižamās zivs labsajūtu karstajā laikā – pasākuma dalībnieki tika rosināti ieliet ūdeni zivjusilē pirms zivs mērīšanas. Instruktori, kas pārstāvēja vietējo makšķernieku kopienu – Juris Baltais un Jānis Skulte no makšķernieku biedrības C.Albula – dalījās ar saviem makšķernieku pieredzes stāstiem un atbildēja uz jautājumiem par slavenajiem Alūksnes „kimlakiem” jeb dižasariem, un to pievilšanas īpatnībām kā vasarā, tā ziemā. Izmantojot detalizētu dziļumu karti, tika apspriestas veiksmīgākās copes vietas ezerā, tika vētīts jautājums – kuros dziļumos un uz kādām „malām” labāk meklēt līdaku, zandartu un lielasari. Ar Māra Lietuvieša padomu tika kliedēta dalībnieku neziņa par ielaisto varavīksnes foreļu un zušu populācijām, kura izrādījās noderīga kādam no dalībniekiem, kurš, pārlaižot nakti pie ezera, tika pie diviem prāviem zušiem, kāds cits novēroja Latvijas ezeriem netipisku skatu – foreles lēcienu tuvu pie laivas.

Saudzīgas copes instrukcijas iesākas ar ekspertu stāstījumu un pamazām pāraug pieredzes apmaiņā starp instruktoriem un instruējamiem

Veronikas atlaistās zvaļsvārces “atlaid mammu!” Alūksnes ezera zivjusilē

Talsenieks Malienas lielākajos ūdeņos un divu dienu garākais asaris – 35 cm

Tie, kuri neslinkoja un , nakšņojot pie ūdens, spiningu parveidoja par grunts makšķeri – dabūja pa kādam zutim!

Lielākās “Uzzini un izglītojies ” laikā noķertās zivis nebija asari, zandarti un līdakas…

Pēc diviem sešu stundu spiningošanas raundiem (un ilgāk, jo savstarpēji vienojoties, 1. dienā turpinājām arī pustumsā), kurā ar „atlaid mammu!” zivjusilēm „uzmačojās” 8 laivas, rezultāts atbilda alūksniešu iepriekš izteiktajām bažām – zivis ir (arī skaidri redzamas eholotes attēlā un pēc atsevišķiem jaudīgiem piegrābieniem bez turpinājuma), bet noķert iespējams tikai retu, nelielu asarīti vai zemmēra līdaciņu. Neviens trofejas cienīgs eksemplārs divu dienu laikā netika noķerts. Asaru katliņi ir lokāli, un īpatņu izmērs pārsvarā neliels. Pievilinās uz divu collu ēdamgumijas, neliela rotiņa, retāk voblera. Garākais noķertais un atlaistais asaris talseniekam Romaldam Ribuzulam – 35 centimetri. Trīs zemmēra līdaciņās trāpījās Veronikai Kaktiņai no Gulbenes. Jura Bārtuļa vadītajam Makora voblerim līdz laivai sekojusi pēc acumēra 3 kilogramu līdaka. Apskatījusi makšķernieku, tā nesteidzīgi zudusi ziedošajā ūdenī. Alūksnietis Juris Baltais ar nelielu mānekli piemānīja pamatīgu ruduli, taču uzkurināt uz kampienu zandartu, vietējo copmaņu pārstāvjiem neizdevās.

Ilona Riekstiņa -savā elementā – barojot auditorijas zinātkāri

Latvijas dabas muzeja pārstāve un uzskates līdzekļi turpat no ezera

Armands Roze un “saldais” – par zivīm!

Pasākuma populārzinātniskā daļa notika svētdienas pēcpusdienā ALJA konferenču zālē, caur kuras stikloto sienu paveras gleznains skats uz „tropisko” dienu un nakšu sildīto Tempļakalnu. Vairāk nekā 20 dalībnieku noklausījās emocionāli izteiksmīgo Ilonas Riekstiņas novadpētniecības lekciju „Redzu un dzirdu Alūksni”, Lauras Grīnbergas botānikas lekciju ar svaigi vāktajiem uzskates līdzekļiem „Ezeru ūdensaugu ABC” un zivsaimniecības lekciju „Zivju ielaišana – laicīgs ielāps vai ilgtermiņa stratēģija?” ihtiologa un zivjaudzētāja Armanda Rozes izpildījumā. Lasītājiem atgādinām, ka copes instrukcijas no pieaicinātajiem ekspertiem var saņemt tikai uz vietas pasākuma norises brīdī, savukārt populārzinātnisko daļu videolekciju formā jau drīz publicēsim mūsu lapā.

Nākamais „Uzzini un izglītojies kopā ar „atlaid mammu!”” pasākums notiks sestdien, 1. septembrī Kaņiera ezerā.