Viena no visizplatītākajām zivju sugām Latvijas saldūdeņos un jūras piekrastē. Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts, izteikti garens. Mute ar lieliem, spiciem zobiem, vērsta uz priekšu, apakšžoklis garāks par augšējo, lielas acis. Mugura zaļganmelna, sāni zaļgani pelēcīgi vai brūngani ar dzeltenīgiem plankumiem. Muguras spura, anālā spura un astes spura ar tumšiem plankumiem. Līdaku izskats atšķiras pēc tās dzīvotnes – upes vai ezera, tumšos purvu ezeriņos sastopamas sevišķi košas zivis. Labvēlīgos apstākļos var sasniegt 150 cm garumu un līdz 30 kg svaru, Latvijā par lielu jau tiek uzskatīta metru gara līdaka, vietējais makšķernieka rekords reģistrēts astoņdesmito gadu vidū – 19,6 kg, pasaulē – 28,4. Dzīves ilgums līdz 30 gadiem. Saldūdens zivs, sastopama arī Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Mazās ūdenstilpēs uzturas pa vienai, lielākos ezeros labā vietā var noķert vairākas līdakas (Burtnieks, Babīte) Nārsta laikā veido ciešākas grupas. Mēdz ilgstoši uzturēties vienuviet. Novērota līdz 110 km tāla migrācija, pārvietojoties 3 km diennaktī. Pamatbarība – dažāda izmēra zivis, vēžveidīgie, vardes, ūdensputni. Garākās zivis „atlaid mammu!” lomos noķertas tieši ar lielajiem mānekļiem. Dzimumgatavība līdakai iestājas 1-5 gadu vecumā, sasniedzot 20-60 cm, Latvijā 27-30 cm garumu. Auglība no 10 tūkst. līdz 1 milj. ikru. Nārsto februārī-jūnijā, Latvijā aprīlī-maijā (ūdens t° 0-23°C) no 5 cm līdz 1 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts 2-3 gājienos, kas ilgst 5-50 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-8 tēviņi, kuri pēc nārsta nereti tiek apēsti. Ikri sākumā pielīp pie augiem un cita substrāta, bet pēc dažām stundām līdz 2-3 dienām nokrīt uz grunts, to attīstība ilgst 7-30 dienas. Pēc izšķilšanās kāpuri 1-15 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem vai cita substrāta. Līdakasgalvenokārt nārsto samērā seklās, applūdušās vietās. Līdakas īpaši saudzējamas no 1. marta līdz 1. maijam. Gados, kad piekrastes pļavas nārsta laikā nav applūdušas vai ūdens līmenis pēc nārsta strauji krītas, nārsta apstākļi ir nelabvēlīgi, tas nosaka līdaku skaita ievērojamas svārstības. Garākā konkursam „atlaid mammu!” pieteiktā līdaka no Kaņiera ezera 2017. gada sezonā bija 116 cm gara. Visi 8 „atlaid mammu!” ezeri ir ideāli piemēroti visu izmēru līdaku makšķerēšanai. Bronzas līdaka – no 70 – 85 cm, sudraba līdaka – no 85 – 100 cm, zelta līdaka – 100 un vairāk cm.

Sastopams visos Latvijas ūdeņos. Ķermenis samērā augsts, no sāniem saplacināts. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura tumši zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni, vēders ir dzeltenīgs vai balts. Uz sāniem 5-9 tumšas šķērssvītras. Pirmās muguras spuras galā melns plankums. Vēdera spuras, anālā spura un astes spura, sarkana vai oranža. Maksimālais garums un svars 65 cm un līdz 4,8 kg, Latvijā par ļoti lielu uzskatāmas jau 42 cm garas un 1,4 kg smagas zivis; vietējais rekords – 2,0 kg. Šādu izmēru asaris sasniedz 12 – 20 gadu laikā, atkarībā no dzīves apstākļiem. Var sasniegt 26 gadu vecumu. Saldūdens un piekrastes zivs. Uzturas baros. Lielākas koncentrācijas veido nārsta laikā. Novērota 25 km tāla migrācija. Asaru pamatbarība: bentoss un zivis. Sasniedz lielus izmērus arī nelielās ūdenstilpēs, ja vien tajās pietiekamā daudzumā sastopamas sīkas zivis – auslejas, vīķes un raudas. Dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, sasniedzot 6-18 cm garumu. Auglība 1-900 tūkst. ikru. Latvijā nārsto aprīlī-jūnijā (ūdens t° 5-20°C) no 20 cm līdz pat 15 m dziļumā. Ziņu par nārstu jūras piekrastē nav. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3-31 dienu. Parasti ar vienu mātīti nārsto vairāki tēviņi. Ikri pielīp pie augiem, krūmiem un cita substrāta, to attīstība ilgst 4-24 dienas. Asaru ķeršanai Latvijā laika lieguma nav. Lielākie asari konkursam „atlaid mammu!” pieteikti no Lielauces ezera (43 cm), tāpat par slaveniem lielasaru ezeriem tiek uzskatīti Burtnieks, Babīte, Alūksne un Kaņieris. Sudraba asaris no 35 – 40 cm, zelta – virs 40 cm.

Sastopams atsevišķās iekšzemes ūdenstilpnēs un piekrastē. Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute salīdzinoši šaura, ar atsevišķiem lieliem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zilganzaļa vai zilganpelēka, sāni un vēders tumši sudrabains. Uz sāniem 8-14 tumšas šķērssvītras. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura dzeltenīgas. Astes spuras un abas muguras spuras ar tumšiem plankumiem. Var sasniegt 130 cm garumu un 20 kg svaru, Latvijā par ļoti lielu uzskatāms jau 100 cm garš un ap 10 kg smags zandarts. Saldūdens vai migrējoša zivs. Mazuļi uzturas baros, pieaugušie īpatņi – pārsvarā pa vienam. Novērota līdz 300 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums sasniedz 24 km diennaktī. Pamatbarība – zivis. Sasniedz 24 gadu, Latvijā 13 gadu vecumu. Dzimumgatavība iestājas 2-10 gadu vecumā, sasniedzot 17-57 cm garumu. Ikru kvantitāte – no 5 tūkst. līdz 2,5 milj. ikru. Nārsto martā-jūlijā, kad ūdens t° sasniedz 8-26°C, 50 cm līdz 32 m dziļumā. Latvijas jūras piekrastes zandarts uz nārstu ienāk piejūras saldūdeņos. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3-43 dienas. Nārsto pa pāriem attīrītos laukumos – “ligzdās”. Ikri pielīp pie grunts substrāta, to attīstība ilgst 2-32 dienas. Tēviņš apsargā ikrus. Loma paturēšanas liegums no 15. aprīļa līdz 1. jūnijam. Konkursam „atlaid mammu!” zandarti līdz šim nav pieteikti. Bronzas zandarts – no 60 – 70 cm, sudraba – no 70 – 80 cm bet zelta nozīmes vērtē ir zandarts, kas lielāks par 80 cm. Lai pieteiktu trofejas zandartu konkursam brauciet makšķerēt uz Burtnieka vai Alūksnes ezeriem, tie noķerami ar dabīgo ēsmu, džiga, dropšota un tviča tehnikās, kā arī velcējot.