„atlaid mammu!” vīzija

Pirms vairāk nekā trīs gadiem bija kāda vīzija, kura nu jau ir piepildījusies – „atlaid mammu!” 4. sezonā darbojas 12 ezeros – četrās LVM ūdenstilpnēs – Kaņierī, Lielaucē, Gulbju ezerā un Tērvetes ūdenskrātuvē, Burtnieka, Alūksnes, Babītes, Engures, Usmas, Kāla un Opsas ezeros un Sedas dīķos, kā arī publiskajā telpā. Attīstības un pilnveidošanās gaitā „atlaid mammu!” vērtēta dažādi, taču pārsvars ir pozitīvai atzīmei, jo akcijas būtība ir ekoloģiska – saudzīgu copes paražu veicināšana. LVM darbinieki, Burtnieka apsaimniekotāji, pašvaldības aģentūra ALJA un Babītes ezera „Vecupenieku” bāzes pārstāvji, Vestienas novada aktīvisti, “Usmas krasts” biedri, Engures ezera “Pīlēnu”un Opsas ezera bāzu īpašnieki ir nākuši pie secinājuma, ka krietnas trofejas nerodas pašas no sevis, un atražot zivis tikai „pieliekamā vajadzībām”, vairs nav mūsdienu prasībām atbilstoši. Ar „atlaid mammu!” dažādotāks kļūst pats copes pakalpojuma piedāvājums – ne vien makšķernieks patur kādu zivi maltītei, bet ir motivācija – goda un balvas veidolā, atlaižot lielās un iesniedzot pieteikumu konkursam, divi vienā, tā teikt. Jūsu pieteikumi konkursam būs tie, kas liecinās, ka arvien plašāks ir tas copmaņu pulks, kuri ir gatavi no vides ne tikai ņemt, bet arī dot, ilgtspējīgi līdz pastāvot ar citām dzīvām radībām – zivīm. Līdaka ir „atlaid mammu!” simboliskā suga, bet akcijas principi attiecas arī uz pārējiem plēsējiem asari, zandartu, samu un lašveidīgajām.

Statistiski raugoties, pēdējo 25 gadu laikā lielie lomi ir ievērojami samazinājušies, tāpat kā trofejzivju izmēri. Mūsdienu lielā kaislība un iespējas uz plēsīgo zivju copi nereti līdzinās „skrējienam pēc tā, kas vēl atlicis”. Šodien 10 kilogramus smaga līdaka tiek uzskatīta par milzeni, lai gan ne tik sen virs 15 kilogramu „mammas” nebija retums. Iespaidīgas izmaiņas piemeklējušas arī makšķernieku sabiedrības segmentus – pāris desmitgadu laikā vairākkārtīgi palielinājies spiningotāju jeb plēsīgo zivju makšķernieku skaits, daļēji uz proporcionāli mazumā ejošā „balto” zivju ķērāju rēķina. Saskaņā ar vides zinātnieku pētījumiem šī paražu maiņa atstājusi ievērojumu nospiedumu uz zemūdens ekosistēmām. Arī tas, kas katru makšķernieku kurina visvairāk – „big game” – lielos plēsējus mēs vēlamies ķert katru gadu, nerēķinot cik gadi zivij vajadzīgi, lai uzēstos līdz trofejas cienīgam izmēram. „atlaid mammu!” piedāvātā alternatīva nav strikta „ķer un atlaid” ievērošanā, tikai vienkāršs ieteikums – lielas un mazas saudzīgi liec atpakaļ ūdenī, paturi ne vairāk par 3 līdakām un uzliec limitu sev pats. Bet izdari to pirms ķeršanas un turies pie sava vārda! Ņemot vērā pieaugušo interesi par copes sportu un vērā ņemamos mūsu valsts pārstāvju startus dažādās sacensībās, „atlaid mammu!” aicina dalībniekus ņemt oficiālās zivjusiles un darboties „sporta režīmā” – uzņemot laiku, makšķerējot, izmērot un uzskaitot katru ieskaites zivi. Varbūt starp jums ir neatklāti talanti? WPC vai FIPSed noteikumi – jūsu izvēle!

Turpiniet iztēloties ezera plēsīgās zivis kā līdzvērtīgas cīņas partneres! Cīņas, kurās makšķernieku ar zivi vieno vien jūtīgais spininga kāts un aukla, rodas spiningotāja pieredze un meistarība. Tie, kas pazīst šo sajūtu, zina, ka nav lielāka gandarījuma kā cīņa ar lielu zivi. Lielās zivis ir kā koki mežā – tās aug, ja par tām rūpējas, bet tās ir pārāk vērtīgas, lai tiktu noķertas tikai vienreiz.  Aug tikai dzīvas vai noķertas un prasmīgi atbrīvotas zivis. Mūsu brīnišķīgajos ūdeņos var izaugt vēl lielākas zivis, ja tām dod vairāk nekā vienu iespēju. Lielākas izaugtu ne tikai zivis, bet arī makšķernieki, jo tiem, kam nav grūti noķert un atlaist, labākās vietas un ķeršanas tehnikas savā starpā vairs nav jāslēpj un tas ir iemesls interesantai sarunai un jaunām zināšanām.

Nākotnes vīzijā „atlaid mammu!” ir pievienojušās visas Latvijā populārākās ūdenstilpnes un uzsākta sadarbība ar populāriem, apsaimniekotiem ūdeņiem kaimiņos un tālāk. Pati misija – ievērojamas kvalitatīvas izmaiņas veidā, kā makšķernieki redz zivis – varbūt nekad netiks pabeigta, allaž atradīsies kāds, kas bāzīs kulē visu, kas pieķeras. Vienmēr būs kāds, kas savus atkritumus nespēs aizvest sev līdz un kādam tas būs jāizdara viņa vietā tikai tāpēc, ka gribas piesaudzētā un dabīgā vidē būt. Kopā būt.

Biedrība „Atlaid mammu”