Krāšņiem negaisiem dekorēts, bija jūnijs dabā. Iespaidīgs tas padevies arī “atlaid mammu!” 4. sezonas konkursa tabulā – saulgriežu mēnesī pieteiktas 16 līdakmammas – metrinieces, vismaz metru garas un garākas. Dižākā no visām – 121 cm gara skaistule, pēc garu gadu pūliņiem, pieteikusies Mārim Miķelsonam, “mammistam” kopš pirmās sezonas, LVM Kaņiera ezerā. Sasniegts gan Māra personīgais, gan “atlaid mammu!” rekorda izmērs no Kaņiera un LVM ezeriem vispār. Ceturtajā akcijas “atlaid mammu!” gadā, rodas sajūta, ka zinošāka, domājošāka un laikmetīgāka attieksme pret copi, zivīm un dabu vispār, tepat vien bijusi, bet tagad materializējas līdz šim nepieredzēta izmēra, reģistrētos lomos. Salīdzinājumam ar iepriekšējām sezonām – pieteiktas, 112 cm līdaka pirmajā un 116 cm otrajā “atlaid mammu!” gados, dažādu copmaņu ķertas, ar dabīgo ēsmas zivi, taču ne līdz galam ievērojot “atlaid mammu!” nolikumu.  Šoreiz interesentu apskatei un zināšanai tāds rumpis, kurš LVM ezeros lietotajām (120cm, citur – 130cm) zivjusilēm ir par garu! Nākamreiz, kad zivjusile izrādīsies par īsu – aicinām konkursantus, pēc iespējas saudzīgāk, veikt vienu pilnu siles garuma mērījumu, tad otru – astes gala atlikušo daļu, nodrošinot zivs galvu. Noskaidrot zivs garumu, iegūtos ciparus saskaitot un pieteikuma veidā ierakstot konkursa tabulā, turklāt izdarot to kā pienākas, aizpildot VISUS nepieciešamos laukus! Būt sezonas un visas akcijas tekošā rekorda turētajam ir gods, bet tas ir jo lielāks, ja azartu apmierinot ,rodas vērtīgi dati  – garums, svars, attēls u.c., Tie ir nozīmīgi interpretācijai salīdzinot savā starpā vai akadēmiskās kategorijās. Spingotājiem konkursantiem LVM Kaņierī līdz šim bijušas skaistas zivis, bet zem metra atzīmes. Nu, metrs pārsniegts par piektdaļu, “atlaid mammu!” tas ir jauns ceļa akmens, virzībā uz bagātīgākiem ūdeņiem un zinošākiem copmaņiem, kuri prot ne vien izbaudīt to, kas viņiem tiek dots, bet, pārskatot savus uzskatus, mainoties un pilnveidojoties, spēj, kur tas vajadzīgs, nākt dabai palīgā. Īpaši jāatzīmē arī fakts, ka šogad jūnijā vien pieteikts teju 31 metrs noķertu un atlaistu plēsēju, kas ir uz pusi vairāk, nekā 1. sezonā un gandrīz tikpat daudz, kā visā 2. sezonā, kopā. Vidējais līdakas – konkursantes garums jūnijā – 94,4 centimetri!

Lieliskais TOP 3 jūnijā: 1. no augšas – LVM Kaņiera ezera “iedzimtā” – pirmā “atlaid mammu!” līdaka, kas ir lielāka par pašu zivjusili; 2. no augšas – 119 cm alūksniete, autors – Ingus Ozoliņš; viņa izpildījumā arī 112 cm skaistule

Atminoties sava “Pēterloma” copes dienas satraucošākos brīžus, Māris iesāk ar to, ka vienubrīd tas trakais copes “karstums” jau sācis zust – cik varot braukt un netikt pie nekā ievērības cienīga? Uz tādas nots, lielzivju cerības un sapņi, 29. jūnijā rītā, kopā ar copes kolēģi laižoties iekšā LVM Kaņiera ezerā, bija pagaisuši. Māris apņēmies vien to, kā godīgi uzspiningot big-bait tehnikā, šoreiz ezers bija tas, kam izrādījās citi plāni – pirmkārt jau apveltījis ar piecām līdakām partneri, kamēr pašam Mārim pat kontakts nav bijis. Īsi pirms 11 dienā, tālā distancē sajutis pamatīgu triecienu, nākamajos metienos sekojuši citi uzbrukumi silikona māneklim, līdz beidzot “mamma” tomēr uzsēdusies un pie laivas pievilkta demonstrējusi metrīgu rumpi, kļūme iesmelšanā maksā dārgi – šī zobainā atsvabinās un, neuzmanību sev pārmezdama, aizpeld neskarta. Lielais notikums sekoja drīz pēc tam – garā metienā, uzreiz pēc tīšanas uzsākšanas – neticams spēks ar koncentrētu triecienu apstādina tīšanu. Mārim uzreiz bijis skaidrs, ka šī ir nopietna zivs, kas nekautrējās izrādīt spēku arī mēģinot divreiz skriet zem laivas, bet šoreiz iesmelšana notikusi godam – 121 cm un 13,4 kg smagā zaļsvārce, svērta, izmantojot iesmeļamo tīklu. Var tikai iztēloties, kādu svaru varētu uzrādīt šāda zivs rudens barošanās laikā, ja tai būtu labpaticies apēst nevis vienu tādu 3 kg svarā un vēl mazliet, bet pāris brekšus, kuru LVM Kaņierī ir kā biezs.., bet pagaidām Māris nostiprinās kā LVM ezeru rekordists “lielmātes” individuālas zivs garuma disciplīnā.

Noķerta un atlaista divreiz – 111 centimetrus garā Alūksnes mamma, otrreiz pievilties uz lielizmēra silikona mānekļa, bija gatava jau pēc nepilnām trim dienām

Gadiem ilgi pastāvējis, apsūnojis kā milzene dzelmē vēl no “cara laikiem”, pieņēmums par Alūksnes ezera dižlīdakām – tās ķeramas tikai rudenī un tikai velcējot – 2019. gada laivošanas sezonā apvēlies kājām gaisā… Alūksnieša pieklājīgā dziļuma dēļ, vietējie allaž zaļsvārces mānīja gan garmēles vobleriem, gan atsvarotām gumijzivīm – rezultāti rudens mēnešos neizpalika, taču mūsu stāsts ir par stereotipu laušanu. Pašvaldības aģentūra ALJA, kas atbild par ezera apsaimniekošanu vadītājs Māris Lietuvietis komentē dižlīdaku birumu:

Tas, ka Alūksnes ezerā ir iespaidīgs  lielo līdaku īpatsvars, bija skaidrs jau pirms vairākiem gadiem, kad drosmīgākie velcētāji rudenī ”atklāja” lielos mānekļus, respektīvi, sāka copē izmantot mānekļus līdz pat 45 cm, un rezultāts vairākumā gadījumu bija pozitīvs. Noķert līdaku, velcējot rudenī, 6 – 12 kg robežās nebija un nav lielu problēmu. Varu tikai uzteikt Normunda Ikomasu dedzību mērķu sasniegšanā, lai gan žēl, ka līdz tam nenonāca vietējie. Normunds nepilnā sezonā uz Alūksni atveda ārzemju un citu novadu viesmakšķerniekus, nodrošinot augsta līmeņa “gidēšanu” Alūksnes ezerā. Jāsecina, ka zivīm bagātie ezeri ir saimniekošanas kapitāls un vieta, ne tikai zivju ķeršanai patēriņam, bet arī, mainoties makšķerēšanas paražām – jauniem, mūsdienīgiem copes pakalpojumu veidiem. Pēdējā pieredze rāda, ka tādu, kas ir gatavi maksāt par gida pakalpojumu, inventāra un laivas īri, izmitināšanu, ēdināšanu u.c. servisa veidiem, lai baudītu visas atpūtas iespējas ezerā un ārpus tā, kļūst arvien vairāk.  Sezonā pārdoto vienas dienas licenču skaits mūsu ezerā ir ap 3000, ar vieglu pieauguma tendenci, jo zināms skaits “viendiennieku” vienā brīdī sāk pirkt sezonas atļauju.

 

Pirms pieciem, sešiem gadiem Normundu Ikomasu varētu sastapt amatieru hokeja laukumā, bet saistība ar makšķerēšanu līdz liktenīgai reizei, kad kopā ar Jāni Školinu pirmo reizi nomēģināja trofejlīdaku spiningošanas “narkotiku”, bija visai attāla.., taču tajā reizē, šī azartiskā nodarbe Normundam iepatikusies “līdz kaulam”. No šī pavasara, “iekuģojis arī starptautisku spiningošanas sacensību ūdeņos”, nodarbojas ar trofejlīdaku copes gida pakalpojumiem Latvijā un ir pirmais šāda veida uzņēmīgais pie mums. Pērn pēc zināmas priekšizpētes, kā perspektīvākais klientu trofejcopei, tika atzīts Alūksnes ezers. Komplektā ar Normunda īso, bet liellīdakām “nobetonēto” stāžu, klients tiek vizināts iespaidīgā copes motorlaivā, kur viss strādā uz viņa vēlmi pēc megakontakta ar briesmoni… Šopavasar neilgā laikā – maijā, jūnijā, Normunds, kopā ar klientiem, noķēruši un atlaiduši vairākus desmitus lielu zaļsvārču, saviļņojot vietējo makšķernieku kolektīvu līdz pamatiem – lielās, izrādās, vienlīdz labi ķeramas augu gadu, kā tas novērots Skandināvijas ūdeņos un pierādās arī Latvijā, svarīgi – lai ezers būtu pieskatīts. Alūksnieti, kurā visu sezonu spēkā ir 3 līdaku limits, (vienīgā ūdenstilpe Latvijā; citur – 5 līdakas no 50cm, pēc statistikas vidējais līdaku loms makšķerniekiem ir uz pusi mazāks, nekā atļautais aut.piez.)  pieskata ALJA inspektori. Māris Lietuvietis informē, ka līdzšinējie ierobežojumi nākotnē varētu tikt pastiprināti, saudzējot tieši lielās “mammas”:

Mēs kā apsaimniekotāji varējām secināt vienu – Alūksnes ezers var kļūt par Latvijas vai pat visas Baltijas līdaku trofeju ezeru Nr.1; vadoties pēc iepriekšējām iestrādnēm, sarunām ar makšķerniekiem un atziņām no tām, esam izstrādājuši jaunu licencētās makšķerēšanas nolikuma projektu, kurā paredzēts zivju paturēšanas aizliegums, ja eksemplārs ir 1 metru vai garāks. Eventuāli – gadu gaitā, vienlaikus rūpēm par ģenētiski augstvērtīgu dabīgo nārstu, ceram sagaidīt vēl nebijuša izmēra līdakas noķeršanu mūsu ezerā”.

Vienas copes reizes loms, par kādu sapņo daudzi līdaku spiningotāji un sacensību dalībnieki. Kopgarums – 519 centimetri. Kas māk (atlaist), tam nāk (karmas likums)!

Ingus Ozoliņš pagājušajā “atlaid mammu!” sezonā uzvarēja, sacenšoties līdaku kopgarumu konkurencē, kā arī tika pie 3. lielākās zivs visā sezonā. Vēl pērn kopā ar tēvu velcēja – šogad, ne bez Normunda priekšzīmes, jau spiningo big-bait tehnikā  – nākamās 15 jūnija dižlīdakas, aiz Māra Miķelsona milzenes, sākot ar 119 cm un beidzot ar tieši 100 cm, saņemtas tieši no Ingus un Alūksnes ezera. Īsi pēc Jāņiem – Ingum, dzimtajā ezerā, arī līdz šim nedzirdēts kvantitatīvais sasniegums  – 5, noķertas un saudzīgi atlaistas, trofejmammas – vienā copes reizē! Salīdzinot daudzos noķerto un atlaisto zaļsvārču fotoattēlus nesen konstatēta arī kādas 111 cm garas “mammas” atkārtota noķeršana un atlaišana nepilnas 3 dienas pēc pirmā “piezemējuma”. Nav noslēpums, ka “mammisti” kā izaicinājumu uztver oficiālo Latvijas līdakas rekordu, kurš it kā ķerts Ungura (Rustēga) ezerā 1989. gadā; reģistrētais svars – 19,56 kg un 139cm garums, pēc negaidītajiem panākumiem šīs sezonas ievadā, Normunds uzskata, ka jaunais nacionālais rekords noteikti mīt Alūksnieša dzīlēs. Trofejlīdakas “rēga” tematika vēl tiks cilāta nākamajās “atlaid mammu!” publikācijās, lai nepalaistu garām svarīgas ziņas – sekojiet jaunumiem FaceBook.

Citos sadarbības ezeros nav tik skaļu sensāciju, kā nupat LVM ezeros un Alūksnē, taču īstas trofejas var izrādīties tikai laika jautājums. Burtnieka ezera inspektors Salvis Buls skaidro, ka ezera publika vienkārši pieradusi uz leģendāro ūdenstilpi braukt pēc “gaļas”, izmantojot velces tehniku, zivju ķeršanu deleģē motoram, bet arī šeit pamazām veidojas neliels, bet saturīgs big-bait piekritēju pulciņš, kuri copējot ņem līdzi zivjusiles, taču pagaidām rezultāti izpaliek. Pirms Līgo svētkiem Burtnieks bijis uz toksisko zilaļģu masveida ziedēšanas robežas – bažas bijušas nopietnas, par laimi mēneša beigās iestājies vēsāks laiks un skābekļa bada briesmas gājušas secen. No Usmas ezera jūnijā tikai viens pieteikums un situācija pielīdzināma Burtniekam – vajadzīgs līdzīgi domājošo kodols, kas pulcē jaunpienācējus – padalās ar pieredzi, ierāda vietas un tehnikas. “Bukdangu” saimnieki vērtē – ja turpināsies progresīvās vēsmas, pārmaiņas “Usmeniekā” nebūs ilgi jāgaida – ezers ir salīdzinoši veselīgs, vien jāļauj zivīm paaugties un copmaņiem prātā pieņemties. Par spīti nelielajam izmēram Opsas ezers šosezon konkursa tabulai sagādājis vairāk pieteikumu, nekā Kālezers un Burtnieks kopā ņemti. Ezera saimnieks Armands Pudniks informē, ka karstajā periodā pat neļāvis spiningot, augsto gaisa un ūdens temperatūru dēļ. Šogad Opsas ezerā, līdzīgi kā pērn LVM Gulbju ezerā, zaļsvārces pa dienu nolien ūdensaugu biezokņos, bet līdz ar tumsu uzsāk aktīvu barošanos. Noslēgumā jāuzteic arī Engures ezera atpūtas bāze “Pīlēni” – katru mēnesi pa kādam pieteikumam, kā arī pamazām veidojas savējo – saudzīgi domājošo copmaņu kompānija – tātad rezultāti ar laiku neizpaliks.

Kamēr vasara un jaukais laiks, sevišķi nelielos ezeros, zaļsvārces aktivizējas tieši ar tumsas iestāšanos, Opsai ir pierādījumi – ezera saimnieks Armands Pudniks iepozē ar kārtējo, naksnīgo “sudraba mammu”

Konkurss „atlaid mammu!” turpināsies līdz 30. novembrim, tajā var piedalīties ikkatrs makšķernieks projekta sadarbības ezeros. Atgādinām – no “onkuļiem” sagaidām līdaku pieteikums no 70 cm, ja “censonim” ir 16 vai mazāk, konkursam “atlaid mammu!” var pieteikt līdakas jau sākot no 50 cm, lai atšķirtu “onkuļus” no “censoņiem” pieteikuma anketā izveidots vēl viens informācijas lauks – makšķernieka vecums. Jauno makšķernieku centienus “atlaid mammu!” konkursā veicinās medību un copes eksperti – SIA Ieroči. Esi atbildīgs jauncopmanis – neļauj tētim vai brālim nākt tev palīgā – aktīvākajiem jaunajiem makšķerniekiem pārsteigumi!

“atlaid mammu!” 4. sezonu atbalsta labākie mānekļu, inventāra, copes un medību apģērbu, elektronikas tirgotāji – FishBonEholotesSIA Ieroči un Golteenn – iepērkoties šajos veikalos, tu atbalsti ilgtspējīgu copi!

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *