Vaļasprieki un liktenīgas aizraušanās mūsdienās ir daudziem, bet brīvā laikā pavadīšana dabā, tai skaitā pie ūdeņiem, ir viena no visizplatītākajām. Makšķernieki ir lielākais un aktīvākais segments starp tiem, kam pirmā vietā ir atpūta “pie dabas krūts”, taču arī makšķernieku raibā saime dalās atšķirīgos ķērājos pēc sugām, pēc tehnikas, ūdeņiem, meistarības, gadalaikiem un citiem parametriem. Jaunākais jeb atjauninātais copes profils un ampluā, kas atbildīgas copes kustībai pievērš arvien vairāk sekotāju – trofejlīdaku spiningošana. Ielūkojoties “atlaid mammu!” rezultātu tabulā, ir skaidrs, ka vairāk nekā trešdaļgadsimtu vecais Latvijas līdakas rekords arī varētu reiz krist… Latvijas Valsts mežu un biedrības “Atlaid mammu” konkurss “atlaid mammu!” arī “izspēlē godkārības un azarta kārti” – pārspēt sāncenšus ar noķerto un atlaisto plēsīgo zivju garumiem, jo būtībā jau fotokonkurss tās pašas sacensības vien ir. Abos gadījumos arī datu vākšanas mehānisms. Kā noskaidrojās, dzenot pēdas Latvijas rekordlīdakas “rēgam” – padomju iekārtas laikos zivju rekordus reģistrēja MMB (Mednieku un makšķernieku biedrība), deviņdesmito sākumā, ar pārveidotu nolikumu, šo misiju pārņēma LMSF (Latvijas makšķerēšanas sporta federācija) – ko par pašreizējo trofejzivju pieteikšanu rekordam domā dažādu makšķerēšanas tehniku un sugu eksperti un influenceri?




1) Ko tev nozīmē rekords – personiskais, nacionālais, globālais sev tuvākajai zivju sugai?

2) Kā vērtē izredzes pārspēt personisko, nacionālo, globālo rekordu plēsīgo zivju konkurencē?

3) Kāds ir tavs labākais rezultāts – personiskais rekords jebkurai zivju sugai?

4) Kā vērtē rekorda iesniegšanas kārtību Latvijā (citās valstīs)? Ko iesaki mainīt vai uzlabot?

 

Normunds Ikomass – big-bait spiningošanas instruktors „Pike in LV”:

1) Katrs mans nākamais rekords – ieguldītā laika un līdzekļu jautājums, katras pārspēšanas gadījumā iegūtas nebijušas zināšanas, izanalizētas nianses, utt. …ja ir iespēja laiku nežēlot, tad neatlaidība nesīs augļus tajā skaitā rekordus. Personisko vēl ne tuvu neesmu uzstādījis, ir bijuši kontakti ar baisiem izmēriem, pagaidām nav veicies līdz galam.., noķeršu lielāku – sapņošu par vēl lielāku – bez limitiem. Jauns nacionālais rekords – ir tāds mērķis man, uzskatu, ka mērķim ir jābūt, citādi var pazust asums, bet bez koncentrēšanās nevar. Pārspēt pasaules rekordu, kas ir ap 30 kg šobrīd liekas nereāli, bet kaut kur ūdenī tāda vai lielāka noteikti ir. Jo vairāk veči laidīs vaļā tieši lielās līdakmammas ar labu ģenētiku, tad gan jau kādreiz izaugs īsts monstrs.

2) Personīgo, domāju, bez problēmām, varbūt jau šoruden. Par Latvijas rekordu – cenšos pilnveidoties katru dienu, prakse – pieredzes uzkrāšana, teorija – literatūra, mediji arī sarunas ar pieredzējušākiem vīriem. Ir sajūta, kaaut kam jānotiek jau tuvākajā laikā, nākamgad globālais mērķis – uzvarēt “Predator Tour 2020”!

3) Kādreiz skaitīju no metra un lielākas līdakas, bija jau pāri simtam, bet tagad vairs neskaitu, zinu savas trīs lielākās “mammas” – 119 cm un 11,5 kg, 120 cm un 11 kg, 123 cm un 11,5 kg, Pēdējā laikā pievēršu uzmanību svaram – skaitu tikai 10 kg un smagākas trofejas.

4) Ja godīgi nezinu, kāda ir kārtība, zinu tikai kā pats rīkotos, laivā ir liela tvertne ar aeratoru. Zivi izvestu līdz krastam, kur ievietotu uztveramajā tīklā – lietoju vislielāko izmēru, zvanītu attiecīgajām organizācijām, lai brauc un piefiksē… Vislabāk man patiktu, ja beigtas zivis vispār nevarētu reģistrēt kā kādu rekordu.

 

Mārtiņš Plešs – mušiņmakšķerēšanas instruktors, Latvijas izlases dalībnieks:

1) Vienīgais rekords, kas man kaut ko nozīmē ir personiskais, jo tā ir kā mēraukla, pēc kuras izvērtēt savus panākumus. Pārējie rekordi vienmēr bijuši mazsvarīgi.

2) Personisko un nacionālo rekordu ir iespēja pārspēt katru gadu. Vienkārši tam ir pienācīgi jāsagatavojas. Ar globālajiem rekordiem mums ir samērā grūti konkurēt, jo mūsu ūdeņos tādu izmēru zivis ir ļoti reti sastopamas.

3) Personiskais rekords ir lasis, kurš bija 115 cm garš. Svaru var tikai minēt, jo zivs tika atlaista. Zivs kondīcija bija lieliska un svars varētu būt 15+kg un domāju, ka noteikti būtu lielāks par pašreizējo nacionālo rekordu.

4)  Pašreizējā rekordu iesniegšanas kārtība nav no tām labākajām, jo daudzi piekopj “ķer un atlaid” principu un netaisās nogalināt skaistu, lielu zivi tikai dēļ svara atzīmes tabulā – un es tajā skaitā.  Ar šādu kārtību mēs (Latvija) nekad nevarēsim konkurēt ar citām valstīm, jo nogalinām lielos eksemplārus, kuru tā jau mums ir atlicis gaužām maz. Ir jādomā par humānu rekordu iesniegšanas kārtību. Pilnībā pietiktu, ja nomērītu ar mērlenti precīzu zivs garumu un apkārtmēru, un to nofotografētu. Ir pieejami vairāki kalkulatori, kuros pēc mērījumiem var noteikt arī zivs svaru . Ja nav iespējams atkāpties no “vecās” kārtības, tad ieteiktu izveidot atsevišķu reģistru, kas noteikti uzlabotu pašreizējo situāciju.

Armands Ērglis – sporta spiningotājs, „Copes garša” veidotājs:

1) Rekordu tabulas vienmēr ir interesanti skatīties, tas dod atskaites punktu uz ko tiekties, ja mērķis ir rekordus pārspēt – var izprast “kā ķērās agrāk”. Latvijas rekordi, noteikti ir interesanti un daudzām zivīm ir iespējami labojumi, kas arī notiek ik pa laikam, taču ir sugas, kas, manuprāt, vairs nav pārspējamas pārskatāmā nākotnē, taču, ja uzlabotos trofejzivju atlaišanas paradumi, tad nāktonē vēl varam labot nacionālos rekordus. Protams, visinteresantāk ir pārspēt pašam savus ciparus. Man gandrīz katru gadu tie uzlabojas, bet pamatā mēru zivs garumu, jo tas ir vismazāk traumējoši un svari ne vienmēr ir līdzi. Šogad nedēļas laikā, trenējoties Latvijas Čempionāta posmam laboju 3 garuma rekordus Latvijā noķertām zivīm ar spiningu. Zandartam, asarim, samam. Atzīmēšu, ka zivis, kas noķertas ar dzīvo ēsmu vai velcējot, manuprāt, nav skaitāmas vienā rekordu kategorijā ar spiningu noķertajām, ja runa ir par plēsīgām zivīm.

2) Lai gan mūsu platuma grādos zivis aug visātrāk, globālā līmenī vietējām zivīm būs grūti konkurēt ar tādām valstīm kā Austrija, Vācija vai Zviedrija, kur trofejas praktiski nekad netiek izņemtas no ūdenstilpnes. Latvijas rekordus ir reāli pārspēt. Personīgi man ir padomā viena konkrēta suga, kuras nacionālo rekordu  ir reālas iespējas pārspēt un savas iespējas to izdarīt, vērtēju kā visai augstas tuvākajos 5 gados.

3) Lielākās zivis – līdaka 10,6 kg (Daugava, Koknese) , zandarts 82 cm , asaris 46 cm – 1,6 kg (UK) , asaris 44 cm -Daugava, asaris 43 cm – 1,220 (Burtnieks, sams – 118cm (Daugava), rauda 1,2 kg (Daugava, uz spininga), kaze ~1 kg (Nabes ezers, tārps), menca 5,2 kg (Baltijas jūra)

4) Diemžēl situācija šobrīd ir tāda – lai reģistrētu Latvijas rekordu, tas nozīmē zivi nogalināt. Būtu jādomā kā mūsdienu laikmetā to varētu izdarīt saudzīgāk un operatīvāk. Ir ļoti iespējams, ja noķertu nacionālā rekorda cienīgu eksemplāru, to izmērītu un nosvērtu saviem spēkiem, bet zivi atlaistu. Lai arī tas nozīmē, ka oficiāla rekorda nebūtu. Bet personīgais rekords vienmēr būs tuvāks! Ne asakas!

Normunds Grabovskis – sporta makšķernieks, „Makšķerēšanas noslēpumi” veidotājs:

1) Pilnīgi neko citu izņemot statistiku, ka tik un tik lielas zivis ir Latvijā un pasaulē. Kā copes objekts, lielās zivis man principā neinteresē, man vajag daudz copes! Labākais copē ir pats process, un es labāk ķeru 100 zivis katru pa  kilogramam, nevis vienu zivi uz 100 kg…

2) Pat necenšos to izdarīt, sevišķi jau plēsīgo zivju konkurencē, es arī azartspēles nespēlēju, bet mačos piedalos dēļ procesa, nevis dēļ rezultāta.

3) Man nav lielu zivju, jo viņas neķeru – samiņš 30 kg, breksis 3,5 kg, rauda 1,3 kg  asaris 1,5 kg, bet toties man ir tādas copes reizes, kad lomā ir 100 kg un vairāk brekšu,  200 gab. un vairāk vimbu…

4) Citur, dažādās valstīs, zivju rekordi netiek reģistrēti, bet mēs varam un vajag teikt paldies J.Stikutam, ka viņš daudzus gadus šo tēmu vispār kustināja, lai gan.., daudzām zivīm, ja ne visām, lielākās noķertās reāli varētu būt stipri lielākas. Jo maliķi ķer lielas zivis, ir brekši 8 kg+, ir laši 40+, līņi 5+ kg … Es diemžēl no visas šīs tēmas pakāpeniski ateju malā, arī no sporta – veltot daudz laika copei un sportam, ģimene negribot paliek otrā plānā.

Māris Olte – sporta spiningotājs, „Makšķerē ar Olti” veidotājs:

1) Rekords man nozīmē atskaites punktu. Svaru, garumu – kaut ko, kas materializē lielisku lomu.

2) Līdaku – nedomāju, ka iespējams pārspēt – pārāk liels tomēr presings uz vietējiem ūdeņiem. Zandarts – būtu jāpaiet krietnam laikam, lai tādi milzeņi izaugtu, kaut gan zandartu ūdeņu paliek vairāk. Asaris – reāli, esmu iedziļinājies šajā jautājumā jau sešus gadus.

3) Līdaka- ap 10 kg, Zandarts 3,5 kg, asaris 1,540 kg. Tātad līdaka 50% no rekorda, zandarts 25%, asaris 75% no rekorda.

4) Pastāvošajā rekorda iesniegšanas kārtībā nav ietverta cieņa pret zivi un makšķernieku. Tikai sausi konstatēti fakti. Jābūt iespējai atlaist rekordzivi, lai turpina augt, bet reģistrēt to kā oficiālu rekordu, lai tā pasaka par “vēl lielāko” turpinātos kvalitatīvāk.

 

4. konkursa „atlaid mammu!” sezona ilgs līdz 30. novembrim, tajā var piedalīties ikkatrs makšķernieks projekta sadarbības ezeros. 2019. gada sezonā mūs atbalsta labākie mānekļu, inventāra, copes un medību apģērbu, elektronikas tirgotāji – FishBonEholotesSIA Ieroči un Golteenn – iepērkoties šajos veikalos, tu atbalsti ilgtspējīgu copi!

Sekojiet mums FaceBook un Instagram, lasiet ziņas un noderīgu informāciju www.mammadaba.lv un www.atlaidmammu.lv

 

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *