Kaņieris vienmēr sagaida īpašāk nekā citi ezeri. Ar savu specifisko purva smaržu, biežo vēju un seklumu un tikai ziemā rimstošo putnu rosību – Kaņieris ir viens no tiem – „ezers kā uz delnas” – lasi manī kā grāmatā un sapņo par to, kas varētu būt, kad mēs satiksimies pa īstam un mūs šķirs vien laivas plānā grīda. Arī lagūnas tipa ezeriem ir noslēpums, kuru slēpt – varbūt no vecuma apsūnojusi līdaka, kura valsts vēstures līkločos piedzīvojusi baronu Minhauzenu, Pēteri Pirmo un Borisu Jeļcinu, bet varbūt noslēpums nav nekas cits kā dabas gudrības un smalkas likumsakarības, kuras adekvāti varam uzlūkot tikai ar mūsdienu zinātnes acīm? Ezers iekārtojies Ķemeru Nacionālajā parkā pie Lapmežciema un aizņem 11,3 km2; Kaņieri un tā apkārtni ik gadu apmeklē ap 10 000 svaigas dabas cienītāju, tajā skaitā arī makšķernieku, bet pagājušās nedēļas nogalē ezers un Latvijas valsts mežu laivu bāze uzņēma makšķernieku izglītojošs pasākums – „Uzzini un izglītojies kopā ar „atlaid mammu!””

Ornitologa Kārļa Millera lekcija par jūras kraukļiem bija populārzinātniskās daļas „nagla”

LVM Kaņiera ezera laivu bāze uzņem „Uzzini un izglītojies kopā ar „atlaid mammu!””

Zinību diena, pie LVM Kaņiera laivu bāzes skatu torņa, sākās agri – no sākuma populārzinātnisko lekciju daļa, drīz pēc tam saudzīgas copes instrukcijas, bet pēcpusdienā un vakarā – pati makšķerēšana. Pēc neilga saviesīga sasveicināšanās burziņa, kurā možumu smēlāmies baudīdami King Coffee service sagādāto kafiju, vārds tika dots ornitoloģijas doktorantam Kārlim Milleram ar lekciju – „Sadzīvot ar putniem – mūsdienas Kaņierī”. Šajā rakstā netiks atstāstīts lekciju saturs, jo drīzumā tās publicēsim video formātā, bet Kārļa stāstījums bija galvenokārt par putnu pētnieka ikdienas niansēm un to, kā makšķernieku „nedraugi” – jūras kraukļi jeb kormorāni sadzīvo ar zemūdens iemītniekiem. Galvenais secinājums – atšaušana reti sniedz vēlamo efektu, un drastiskas metodes var būt efektīvas tikai nelielās ūdenstilpēs, tā vietā būtu jāsaudzē jūras ērgļu populācija, kuri ir galvenie „baklānu policisti”. Nākamā lekcija – „Zivju bērnība zem lupas” no VRI pētnieces Lindas Buholces, kuras būtiskākais secinājums ir, jo lielāka līdaka (vai cita zivs suga), jo lielāki ikri (to var izmērīt ar smalkas tehnikas palīdzību), jo lielāki kāpuri – jo lielāki kāpuri, jo ātrāk tie var pāriet nākamajā attīstības stadijā – šiem mazuļiem būs lielāka mute, nekā sugas brāļiem no mazākām „mammām”, līdz ar to labākas izredzes konkurencē par pārtiku.  Populārzinātniskās daļas noslēgumā okeanologs Valters Žeižis skaidroja klimatu pārmaiņu izraisītās pazīmes vietējos un globālos ūdeņos un apstāstīja nākotnes tendences. „Uzzini un izglītojies kopā ar „atlaid mammu!”” jau ierastais zinātkāres gars bija klātesošs arī Kaņierī – dalībnieki arī varēja uzdot jautājumus un saņemt sev interesējošās atbildes. Pasākuma komunikācijas moderators – Māris Olte.

Saudzīgas copes instrukcijas pārtapa arī praktiskos paraugdemontrējumos un izmēģinājumos

Pulcēšanās spiningošanas sesijai “atlaid mammu!” stilā LVM Kaņiera laivu bāzē

Uzreiz pēc lekciju daļas – saudzīgas copes instrukcijas, kā pirmais uzstājās LVM ezeru līdaku labākais pazinējs, pagājušās sezonas rekorda kopgaruma sasniedzējs, talsenieks Juris Bārtulis. Būdams big bait spiningotājs ar plašu pieredzi, Juris savas instrukcijas ietvaros stāstīja par eksperimentiem ķeršanā ar t.s. inline sistēmu silikona māneklim, saskaņā ar viņa pieredzi – āķu sistēma, kas ķēriena brīdī atbrīvojas no mānekļa korpusa, patiešām mazāk traumē līdaku mutes. Visus instruktoru atrādītos mānekļus dalībnieki varēja apskatīt tuvplānā un no laipām iemēģināt metienus ar big bait kātiem. Pazīstamais universālais copmanis Kārlis Goldmans stāstījumā vairāk runāja par zivju ķeršanas filozofiskajiem aspektiem, dalībnieku uzmanību vēršot uz to, ka pirms katras copes reizes pašam copētājam jāuzstāda sev hipotētisks „darba uzdevums”, kā ietvaros sev jāatbild uz jautājumiem – kāpēc vēlos ķert tieši šo zivi un ko varētu vēlēties pati zivs? Ja šī atbilde skan – gribu kādu zivi maltītei, bet ja galā būs „mamma” tad laidīšu vaļā un darīšu to saudzīgi – tad viss ir kārtībā. Kārlis saka, ka pieticīgākas cerības pārsvarā atnes interesantākus pārsteigumus. Viņa arsenālā uz Kaņiera ezera spiningošanas sesiju „atlaid mammu!” stilā tikai četri dažādu krāsojumu viena modeļa mānekļi – hipotēze un apstiprinājums. Uģis Circenis, krasta spiningošanas čempions, klātesošajiem ieskicēja Latvijas un pasaules līmeņa copes sporta sacensībās gūtās atziņas, kā arī sniedza daudzas atbildes uz jautājumiem ne vien par zaļsvārču copes īpatnībām, bet arī upju karaļa laša ikdienas gaitām. Latvijas mušiņmakšķerēšanas izlases vadītāja Mārtiņa Pleša instrukcija bija interesanta ne vien klātesošajiem „mušotājiem”, bet arī spiningotājiem. Instrukcija, kas organiski pārvērtās par 30 makšķernieku diskusiju, nonāca pat pie tādām saudzīgas copes teorijām, ka uzsienot pietiekami kuplu mušas imitāciju, iespējams iztikt pat bez āķa un līdaku iespējams izvilkt aiz spalvām un pavedieniem, kas ieķērušies zaļsvārces zobu starpās.

Labākais vienas ekipāžas sniegums Modra un Mārtiņa izpildījumā

Par copes kvalitāti Kaņiera ezerā liecināt var arī smaids

Pasākuma noslēgumā dalībnieki, bruņojušies zivjusilēm un labākajiem mānekļiem, kāpa laivās un devās pārbaudīt savas Kaņiera ezera teorijas. Teorija apstiprinājās Jānim Školinam un Normundam Ikomasam, kuri atrada lielas līdakas un par kontaktiem ar tām liecināja pamatīgas rētas un lielajiem mānekļiem, taču tās tikai „bakstīja”, bet no āķiem pamanījās izvairīties. Pieredzējušie Modris Skulte un Mārtiņš Tihanovs vakarā varēja konkursam iesniegt 3 skaistas, noķertas un atlaistas līdakas – arī tikai ar lielajiem mānekļiem ķertas; citi izklaidējās ķerot asarīšus, kas pēcpusdienas piesaulītē aktīvi „katloja”, barojoties ar sīkzivīm. Rezumējot jāsaka, ka neviena ekipāža nepalika bez zivs – kopumā noķertas un atlaistas vairāk nekā 50 dažāda izmēru līdaku, tika paturēta 1 līdaka (savainojumu dēļ), noķerto un atlaisto asaru skaits nav precīzi nosakāms, bet rēķināms vairākos simtos, vidējais asaru svars 100 līdz 150 gr.

Zinību dienas vakars pār vējaino Kaņieri

Kaņiera ezera „Uzzini un izglītojies” kopumā piedalījās teju 40 dalībnieku, notikumu ar savu klātbūtni pagodināja DAP pārstāvji, LMSF vadītājs Gundars Kurzemnieks, LVM Medības un rekreācija direktors Egils Ozols, kā arī Makšķerēšanas Kartes pārstāvji. Informatīvi izglītojošu pasākumu ciklu „Uzzini un izglītojies kopā ar „atlaid mammu!”” Latvijas populārākajos ezeros 2018. gadā rīko biedrība „Atlaid mammu” ar Zivju fonda, Latvijas valsts mežu, Burtnieka novada, aģentūras ALJA un atpūtas bāzes „Vecupenieki” atbalstu.

Noslēdzošais – 5. „Uzzini un izglītojies” pasākums notiks 21., 22. oktobrī Babītes ezera „Vecupeniekos”.

Tiekamies uz ūdeņiem!